Aprites ekonomika
atbilde klimata pārmaiņām
FOTO: Andris Barbans Mūsdienu pasaulē, kur resursi kļūst arvien ierobežotāki, savukārt atkritumu daudzums pieaug, aprites ekonomika ir kļuvusi par ilgtspējīgu risinājumu. Tā ir jauna pieeja saimniekošanai, kas balstās uz principu “mazāk ir vairāk”. Tā vietā, lai rīkotos pēc lineārās ekonomikas modeļa “paņem, patērē un izmet”, aprites ekonomika aicina domāt par to, kā mēs varam pagarināt produktu un materiālu dzīves ciklu, samazinot atkritumu daudzumu un vienlaikus taupot dabas resursus.
Kas ir aprites ekonomika?
Aprites ekonomika ir gudra resursu pārvaldība
Lineārā ekonomika
Pret
Aprites ekonomika
Lietot taupīgi
Labot un pārstrādāt
Lietot atkārtoti
Apritīguma pamats ir gudrāka resursu pārvaldība – izvairīšanās no lieka patēriņa un pēc iespējas ilgāka resursu paturēšana apritē. Šis nav jaunums – jau mūsu iepriekšējās paaudzes vadījās pēc principa: “gatavo ratus ziemā, bet ragavas vasarā”. Lietas saudzēja, loloja, laboja. Daudz no šīs pieredzes varam pārcelt arī uz aprites ekonomikas modeli.
Aprites ekonomika ir saimniekošanas modelis, kurā produkti, materiāli un resursi tiek uzturēti ekonomikā pēc iespējas ilgāk. Tas nozīmē, ka mēs cenšamies izmantot lietas atkārtoti, tās labot, atjaunot vai pārstrādāt, nevis izmest pēc vienas lietošanas reizes. Aprites ekonomika ir vērsta uz atkritumu samazināšanu līdz minimumam un dabas resursu efektīvu izmantošanu.
Kāpēc aprites ekonomika ir svarīga?
- Samazina atkritumu daudzumu
- Taupa dabas resursus
- Veicina inovācijas un izaugsmi
Aprites ekonomiku veido dažādas nozares – no enerģētikas līdz transportam, no pārtikas līdz tekstilam. Vienlaikus aprites ekonomika ir labs pamats arī jaunām biznesa iespējām – dalīšanās, koplietošana, digitalizācija, labošana, pārstrāde.
Lai aprites ekonomika kļūtu par realitāti, ir nepieciešama visu iesaistīto pušu – valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un ikviena iedzīvotāja – aktīva līdzdalība.
Valsts. Pašvaldība. Bizness. Cilvēks.
Katram ir sava loma un atbildība aprites ekonomikas iedzīvināšanā.
- Valsts – starptautiskais un vietējais regulējums, kas rada uzņēmējdarbības vidi un nosaka spēles noteikumus (piemēram, ES Zaļais kurss, Latvijā noteiktie klimatneitralitātes mērķi u. tml.)
- Pašvaldība – ar praktiskām darbībām un normatīviem (ūdens saimniecība, transporta sistēma, energoefektivitāte, atkritumu apsaimniekošana, koplietošanas infrastruktūra utt.)
- Bizness – jauni pakalpojumi, piegādes ķēdes, izejvielu izvēle
- Cilvēks – paradumu maiņa, atkritumu šķirošana, lietu labošana, koplietošana, nomāšana nevis pirkšana utt.
