Lai arī mēdz teikt, ka pareiza atkritumu šķirošana ir māksla, tomēr tas ir kaut kas tāds, ko var un vajag apgūt ikvienam. Galvenais, ko der atcerēties, – kas vienam atkritumi, tas otram resurss, tāpēc ir svarīgi nesabojāt citu padarīto!
Sadzīves atkritumi ir mājsaimniecībā radušies atkritumi, kas nav piemēroti otrreizējai pārstrādei. Atceries! Arī sadzīves atkritumos nedrīkst izmest visu, kas neiederas citos dalīti šķiroto atkritumu konteineros.
BIO ir viss, ko varētu apēst tu pats vai kaimiņa govs – sausas ēdiena paliekas bez iepakojuma un zaļie dārza atkritumi, kas efektīvi pārstrādājami biogazē vai kompostā.
Būvniecības un būvju nojaukšanā radītie atkritumi veido aptuveni 35% no visiem Eiropas Savienībā esošajiem atkritumiem. Taču tajos ir daudz dažādu materiālu, piemēram, betons, ķieģeļi, koks, stikls, metāli un plastmasa, kas joprojām var būt vērtīgs resurss.
Industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “CleanR Verso” pieredze liecina, ka, būvgružus pareizi pārstrādājot, otrreizējā izmantošanā var atgriezt 65% materiāla, un tas ir vērā ņemams apjoms, kam nevajadzētu nonākt poligonā.
Būvniecības atkritumus jeb būvgružus nedrīkst mest sadzīves atkritumu konteinerā. To izvešana uz specializētu būvniecības atkritumu šķirošanas un pieņemšanas punktu ir jāorganizē pašam būvgružu radītājam.
Svarīgi! Ja pamani, ka kāds nelikumīgi izber būvgružus vidē, iesaisties vides noziegumu atklāšanā, zvanot uz Vides SOS tālruni +371 26338800 vai izmantojot mobilo lietotni.
Ja priekšmets ir izgatavots no bīstamām ķimikālijām vai šķidrumiem, no baterijām, elektronikas (attiecīgi to var pieslēgt pie elektrības vai tajā ir mikročips vai mikroshēma), vai tie ir medikamenti, tos nedrīkst izmest nešķirotajos atkritumos, tie ir jānodod speciālos punktos.
Visas elektropreces, elektrotehnika, akumulatori un baterijas Eiropas Savienībā tiek īpaši marķētas ar pārsvītrota atkritumu konteinera apzīmējumu. Šis marķējums norāda, ka attiecīgo preci nedrīkst izmest kopējā sadzīves atkritumu konteinerā.
Bīstamie atkritumi ir arī apgaismes iekārtas un luminiscentās spuldzes, sadzīvē radušies medicīnas atkritumi, baterijas un akumulatori, nolietotie transportlīdzekļi, nolietotās riepas, eļļa un eļļas filtri, azbesta būvniecības atkritumi, sadzīvē lietotie ķīmijas līdzekļi un to iepakojums.
Ja spuldze satur dzīvsudrabu, tad tā ir uzskatāma par bīstamo atkritumu. Kamēr spuldze nav saplīsusi, dzīvsudrabs no spuldzes neizdalās. Ja spuldze saplīst, var izdalīties apmēram 5 miligrami dzīvsudraba.
Dzīvsudrabs, kas atrodas spuldzēs, ir viegli gaistošs metāls, kas, nokļūstot gaisā, var nonākt cilvēka plaušās un asinīs. Ja netīšām mājās gadās saplēst luminiscentās spuldzes, tad izvēdini telpu un pēc tam satīri pārpalikumus ar mitru drāniņu. Izvairies no ādas saskares ar pārpalikumiem un neizmanto putekļsūcēju.
Kad beidzies spuldžu ekspluatācijas laiks, nevajadzētu tās izmest kopējā atkritumu konteinerā, bet nodot kādā no veikaliem, kur tās pārdod, vai jebkurā citā speciālā elektronisko iekārtu savākšanas punktā vai laukumā. Tā tiek samazināts arī CO2 izmešu daudzums, kas ir būtisks ieguldījums labāka klimata nodrošināšanā.
Elektriskās un elektroniskās iekārtas – ierīces, ko darbina ar elektrisko strāvu vai elektromagnētisko lauku, un ierīces elektriskās strāvas un elektromagnētiskā lauka ģenerēšanai, piegādei un mērīšanai, kas konstruētas izmantošanai ar spriegumu, kas nepārsniedz 1000 voltu maiņstrāvai un 1500 voltu līdzstrāvai un kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām kategorijām.
Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi – elektriskās un elektroniskās iekārtas, kas uzskatāmas par atkritumiem, ieskaitot visas to sastāvdaļas, detaļu blokus un palīgmateriālus, kas ir attiecīgās iekārtas daļa brīdī, kad iekārta kļūst par atkritumu.
Mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi – elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, kas radušies mājsaimniecībā vai citur, ja tie īpašību un daudzuma ziņā pielīdzināmi mājsaimniecībā radītajiem elektriskajiem un elektroniskajiem atkritumiem.
Sadzīves medicīnas atkritumi būtu jāsavāc atsevišķos iepakojumos un jānodod iznīcināšanai. Nederīgos ārstniecības līdzekļus un termometrus var nodot aptiekās, ievērojot turpmāk minēto:
Baterijas satur tādus smagos metālus kā dzīvsudrabs, svins, kadmijs, niķelis, kas var piesārņot vidi, ja tās netiek nogādātas speciālos savākšanas punktos. Baterijas sadedzinot, daži metāli var nonākt gaisā vai koncentrēties pelnos, kas radušies degšanas rezultātā.
Transportlīdzekļu akumulatori pēc savas būtības arī ir baterijas un, kā jebkuras baterijas, satur smagos metālus – kadmiju, niķeli, dzīvsudrabu, varu un citas ķīmiskas vielas, kas caur vidi nonāk cilvēka organismā un uzkrājas kaulos. Svins var izraisīt anēmiju, bet visbīstamākais no visiem metāliem cilvēka veselībai ir tieši kadmijs, kas uzkrājas nierēs un matos.
Tā sauktās “pirkstiņbaterijas” var nodot veikalos speciālos konteineros vai šķiroto atkritumu savākšanas punktos. Arī transportlīdzekļu akumulatorus var nodot speciālos punktos. Atrodi tuvāko punktu www.skiroviegli.lv.
Transportlīdzeklis šajā gadījumā ir jebkurš mehānisms, ar ko iespējams pārvietoties – velosipēds, motorollers, motocikls, automašīna, kravas automašīna, traktors utt. Kad transportlīdzekļa valdītājs vēlas no tā atbrīvoties vai ir spiests to darīt tā nelietojamības dēļ, transportlīdzeklis kļūst par atkritumu, kuru, tāpat kā visus citus atkritumus, nepieciešams utilizēt, apstrādāt un pārstrādāt.
Transportlīdzekļu otrreizējā pārstrāde ir videi draudzīga un ekonomiski izdevīga, jo tiek taupītas izejvielas, savukārt kaitīgās vielas nenonāk apkārtējā vidē. No transportlīdzekļiem iegūtos vērtīgos materiālus no jauna izmanto ražošanā, tādējādi taupot dabas resursus, gan samazinot negatīvo ietekmi uz vidi. Lai pārliecinātos, ka nolietotus transportlīdzekļus pārstrādā, nenodarot kaitējumu videi, tiek kontrolēta automašīnu nodošana, sagatavošana, izjaukšana un otrreizējā pārstrāde.
Autommašīnu riepas ir videi kaitīgi atkritumi – tās nedrīkst atstāt ne pie sadzīves atkritumu konteineriem, ne dabā, kur tās sadalīsies ilgāk nekā 100 gadus un izdalīs apkārtējai videi kaitīgas vielas.
Automašīnu riepu izgatavošanā pamatā izmanto naftas produktus, tekstilu un metālu. Šīs sastāvdaļas var pārstrādāt otrreizējās izejvielās, iegūstot vērtīgus resursus jaunu produktu ražošanai, piemēram, gumijas granulas.
Savukārt, ja riepas gadiem atrodas zem klajas debess vai kaut kur šķūnī, tad materiāls laika gaitā noveco, kļūst trauslāks, sastāvā esošie naftas produkti izgaro, bet riepas kļūt nederīgas pārstrādei. Pēc tam vienīgais veids, kā no tām atbrīvoties, ir reģenerācija, proti, sadedzināšana speciālās iekārtās.
Jebkāda veida eļļa, kas pārstrādāta no jēlnaftas, un ir tikusi lietota, pieder pie eļļas atkritumiem. Eļļas atkritumi ietver eļļu, kas rodas no mašīnām, kravas furgoniem, motorlaivām u. c. Lietota motoreļļa var tikt atkārtoti pārstrādāta, izgatavojot jaunas smērvielas, motoreļļas, vai iespējams sadedzināt kā degvielu.
Eļļas filtrs ir filtrs, kas nepieciešams, lai likvidētu indīgās vielas no motora eļļas, pārvades eļļas, smēreļļas vai hidrauliskās eļļas. Eļļas filtrus lieto dažāda veida hidrauliskajos mehānismos, piemēram, iekšdedzes dzinējos, vieglajos lidaparātos, dažādos jūras kuģos. Arī citas transportlīdzekļu hidrauliskās sistēmas, kā automātiskās pārvades un aizdedzes iekārtas, bieži ir aprīkotas ar eļļas filtriem. Gāzes turbīnu motoriem, kas atrodas reaktīvajās lidmašīnās, arī nepieciešami eļļas filtri. Tāpat eļļas filtrus izmanto naftas iegūšanā, transportēšanā un pārstrādē.
Eļļas filtru pārstrāde nozīmē to atkārtotu izmantošanu citā noderīgā veidā. Katrs izlietotais filtrs satur aptuveni 400 gramus tērauda un 56–226 gramus eļļas.
Eļļu un eļļas filtrus drīkst nodot tikai specializētajos punktos. Atrodi tuvāko punktu www.skiroviegli.lv.
Azbests ir silikātu klases minerāls ar šķiedrainu struktūru, kas dabā sastopams vairākās valstīs. Latvijā pārsvarā tika izmantots krizotils (baltais azbests), kuru ieveda no Urāliem un Kazahstānas. 20. gadsimta 70.–80.gados tika atklāts, ka azbesta šķiedras un putekļi var atstāt bīstamu ietekmi uz cilvēka veselību un dzīvību.
Azbestam piemīt specifiska īpašība – spēja dalīties elastīgās, izturīgās šķiedrās. Nelielo izmēru dēļ tās ilgstoši nenosēžas. Pētījumi liecina, ka azbesta šķiedras gaisā var saglabāties pat 80 stundas pēc darba veikšanas. Problēmas rodas tad, ja šīs šķiedras nonāk gaisā, savukārt cilvēks tās ieelpo. Sīkās azbesta šķiedras novājina cilvēka imūnsistēmu. Biežākās azbesta izraisītās slimības ir azbestoze, plaušu vēzis un mezotelioma. Azbests var izraisīt arī barības vada, balsenes, kuņģa, resnās un taisnās zarnas audzējus. Visas minētās slimības parasti attīstās ilgā laika periodā: 15 – 30 gadu laikā pēc pirmās saskares ar azbestu. Azbesta izraisītās saslimšanas nav ārstējamas.
Azbestu, piemēram, azbesta šīfera jumtus, nedrīkst nodot kā būvgružus, jo tas tiek uzskatīts par bīstamajiem atkritumiem. Uzzini, kur nodot azbestu www.skiroviegli.lv.
Ikdienā mēs lietojam ļoti daudzus sadzīves ķīmijas produktus, piemēram, mazgāšanas līdzekļus, telpu uzkopšanas līdzekļus, gaisa atsvaidzinātājus, matu un citas krāsas, krāsu atšķaidītājus, dažādus aerosolus, traipu tīrīšanas līdzekļus, kosmētiku, augu aizsardzības līdzekļus un vēl daudz ko citu. Daudzi no šiem izstrādājumiem satur dažādas ķīmiskas vielas, kurām piemīt īpašības, kas padara tās bīstamas. Nepareiza vai neuzmanīga to lietošana var nodarīt kaitējumu cilvēkam, dzīviem organismiem un kaitējumu apkārtējai videi.
Sadzīves ķīmijas atlikumus nedrīkst vienkārši izliet kanalizācijā, tie atbilstoši jānodod kā bīstamie atkritumi. Atrodi tuvāko punktu www.skiroviegli.lv.
Ja bīstamie atkritumi, piemēram, vecas baterijas, elektronika vai nederīgi medikamenti, nonāk sadzīves atkritumos, tie var radīt nopietnus draudus videi, bet ilgtermiņā – arī cilvēku veselībai.
Bīstamo atkritumu sastāvā bieži ir bīstamas ķīmiskas vielas, piemēram, smagie metāli (t. sk. svins, kadmijs), dzīvībai un videi kaitīgas ķimikālijas un farmaceitiskās aktīvās vielas.
Akumulatoros esošās ķīmiskās vielas vai medikamentu aktīvās vielas var noplūst gruntī un piesārņot ūdeni. Šo piesārņojumu var uzņemt dzīvnieki vai cilvēki, piemēram, ar dzeramo ūdeni vai pārtiku, kas izaudzēta piesārņotā vidē.
Tā Rīgas notekūdeņos bieži tiek atrastas vielas, piemēram, paracetamols, ibuprofēns un antibiotikas, kas var radīt ilgtermiņa piesārņojumu. Antibiotikas var veicināt baktēriju rezistences attīstību, kas ir būtiska problēma gan cilvēku veselībai, gan videi.
Pētījumi rāda, ka notekūdeņos nonākušās zāles var ietekmēt dzīvnieku uzvedību un veselību. Proti, ir apstiprināts, ka atsevišķu antidepresantu esamība ūdeņos var ietekmēt zivju uzvedību plēsoņu klātbūtnē – zivju reakcija uz draudiem kļūst lēnāka, un līdz ar to tās kļūst par upuriem. Tāpat pētījumos konstatēts, ka sintētiskie hormoni konkrētām zivju sugām pakāpeniski samazina reprodukciju.
